Kāda autora otrais darbs – tāda bija tēma lasītāju klubiņā, un tāpēc es diezgan sarežģītiem ceļiem meklēju, kura no grāmatām varētu būt otrais darbs. Dažas, ko zināju, jau tuvākā pagātnē ir izlasītas, tāpēc visu mēnesi turējos pie domas, ja nu neko absolūti neatradīšu, paņemšu Zanes Nuts grāmatu vai izlasīšu Buļa otro dzejoļu krājumu. Tā nu es tomēr ierakstīju meklētājā “latviešu rakstnieki” un, sekojot zināmiem šī laika rakstniekiem, meklēju, kura tad ir otrā grāmata, kuru piedevām es varētu arī atrast savā Baložu bibliotēkā. Kristīnes Ulbergas pēdējā grāmata “Kariete uz Santjago” man ļoti patika, tāpēc devu iespēju viņas otrajai grāmatai “Virtuālais eņģelis”.

“Vārds, iesauka: Karbūzis; Vecums: 27; Intereses: Atrast mīļu un sirsnīgu meiteni un aizvest viņu uz pasaules malu.”

Alise ir piecpadsmit gadus veca meitene, vidēja auguma, nobriedušām krūtīm un nedaudz smagnēju ķermeni, toties viņas jaunā profila bilde portālā draugiem.lv viņu beidzot izceļ tajā pasaulē, kur par tevi raksta komentārus un spiež “like”. Viņas klasesbiedrene pirms pāris dienām bija nofotografējusi, Alisesprāt, perfektu bildi, kurā meitene puskaila apķērusi anatomijas klasē izlikto skeletu. Viņas bildi ievēro arī viņas patēvs Gatis, bet vislielāko interesi izraisa kāds ar iesauku Karbūzis.

“Māti interesē tikai Gatītis. Citreiz viņa izliekas, ka ir mana labākā draudzene, un gaida, ka es nu klāšu vaļā visu par visu. Tad jau labāk čatot ar svešiniekiem internetā. Viņi vismaz izliekas ar kādu noteiktu mērķi, un viņus interesēju es.”

Šis ir kārtējais stāsts, kas izgaismo, kur noved vientulība. Nepieņemta skolā, savā vaļā palaista mājās, kur jaunās mīlestības dēļ māte savas attiecības ar meitu ir palaidusi novārtā. Bet pusaudzim ir vajadzīga komanda, pusaudzim ir nepieciešama modra vecāku acs un SAVI cilvēki, pusaudzim ir nepieciešama atšķirtība no vecākiem, bet tikpat daudz arī sirsnīga mīlestība un drošības sajūta. Tikko šeit iemājo tukšums, bērni, jaunie vīrieši un sievietes, meklē atzinību šaubīgās attiecībās. Protams, Karbūzis melo par savu vecumu, savu izskatu un savu visu, lai sadraudzētos ar Alisi, kura notic tikai tāpēc, ka beidzot ir kāds cilvēks, kurš patiešām grib VIŅU. Un jāatzīst, ka mūsdienās internets ir tik dziļš atvars, ka ir jābūt patiešām redzīgiem, patiešām iejūtīgiem vecākiem, kas stiprinātu savas attiecības ar bērniem tik ļoti, lai pēc iespējas izvairītos no dažāda veida uzbrukumiem internetā.

Šī nav grāmata, ko es ieteiktu izlasīt visiem, tomēr, ja lasāt daudz, tad vēstījuma dēļ šīs mazāk kā 150 lpp. ir vērts izskriet. Un starp citu – kad it kā viss jau bija atrisinājies, beigas mani patiešām pārsteidza nesagatavotu.