Vai ceļu ir iespējams noiet? Kur ir tā sākums, kur gals? Vai tad, kad esi nogājis iezīmēto maršrutu kādā kartē, tavs ceļš ir noiets? Vai iespējams noiet 900 kilometru, lai atrastu savu īsto es? – Noiet ir iespējams, man atbildēs šīs grāmatas autore, kura to ir izdarījusi 2015.gadā un uz tā liecībām sarakstījusi brīnišķīgu darbu. Patiešām brīnišķīgu svētceļojumu no apņemšanās, caur lūzieniem, līdz pēdējai atzīmei. Transformācija ir notikusi. Bet. Dzīves ceļojums turpinās, un mēs maināmies līdzi tam. Tikai lēnāk.
“Pasaulē gudrība pastāv kā nemainīgs lielums, bet zināšanas atklāj tikai nedaudzi. Pārējiem nav dots tām pat pieskarties,” stāsta Kristīnei un viņas ceļabiedram Aleksim kāds vecs vīrs pašā ceļojuma sākumā. Un iespējams, ka tikai caur bailēm, caur dusmām, caur nevarību, caur pieņemšanu abi gājēji to akumulē. Izaicinot sevi, tu atklāj sevī spēka avotus. Tu satiecies aci pret aci ar savām domām un jūtām, kad tavai galvai nav jārisina lielāki jautājumi par to, kā likt soli pēc soļa, kā atrast nākamo apmetni, kur pārnakšņot.
Tomēr ne tikai emocionālo sajūsmu par galvā sakārtoto, ne tikai spēka pieplūdumu par paveikto mēs atvedam mājās. Mēs atvedam arī skumju apziņu, cik patiesībā vientuļi šai dzīvē esam. “Ne visi, bet tomēr vairākums cilvēku reiz saprot, ka neviena viņiem vairs nav. Neviena, kam patiesi rūpētu. Tikai mātes, daži tēvi un pirmšķirīgi mīļotie. Un vēl – bērni. Tomēr bērnu programmās ir ielikts vecākus gribēt līdzās kā pavadoņus, bez kuriem nevar iziet tumsā. Kādā savādā mirklī bērni atkabina tēti un mammu, kā kosmosa kuģis nomet lieko, kad tiek cauri zemeslodes apvalkam.”
Un tāpēc katrs cilvēks, ko mēs ceļā satiekam, mums kaut ko iemāca. Kāds ies pa vienu un to pašu ceļu jau nez kuro reizi, skārda krūzītes šķindinot, stāstus stāstot un iedrošinot. Kāds ies un padosies, un nepieveiks. Kāds salīs un skaļi dziedās prieka melodijas. Kāds saslims. Kāds ilgosies. Kāds aizmirsīs. Bet tikai tu pats noiesi savu ceļu. Viens.
“Mātes dziedājums iztrenkā bailes, bet tēva dziesma nosprauž likteni,” viņa teica. Dziediet!
Šai grāmatai īsti nav sižeta, ko iztirzāt. Tas ir transformācijas process Kristīnes galvā, ko ir ļoti interesanti līdzāspārdzīvot. Tāpēc es vienkārši teikšu – lasiet. Ir vērts!
Laime Lasa 