Latviešu tautas pasaka Guntara Godiņa apdarē

Šī stāsta latviešiem nebūtu, ja to nebūtu uzrakstījis latviešu “pasaku tēvs” Anss Lerhis-Puškaitis. Latviešu kultūrtelpā Kurbads parādījās 1891.gadā, un tā ir viena no garākajām latviešu pasakām. Cik zināms, pats pasaku vācējs un viņa domubiedri šo Kurbada pasaku uzskatīja par ļoti nozīmīgu, jo tajā varētu būt saglabājušās atbalsis no “seno latviešu eposa”.

Šī grāmata ir kulturālā mantojuma izcils paspilgtinājums – ne tikai saulītē izcelts senais varoņstāsts, bet arī brīnišķīgi noformēts mākslinieciski un papildināts ar grupas “Skyforger” dziesmu tekstiem. Pēc pasakas minēts arī, ka iespējams atrast digitalizētu papildmateriālu, lietojot aplikāciju, ko man gan neizdevās iedzīvināt. Bet arī bez tās es grāmatu ļoti izbaudīju. Un lai kā man patiktu viss stāsts, tā noformējums un iznesums, īpašu gandarījumu man sagādāja nobeigumā pievienotā folkloristes Janīnas Kursītes izzinošā informācija, kas izskaidro mītus un tajos iekļautos tēlus. Reti, lasot pasakas, mēs ar izpratni apzināmies, kas apslēpts vārdos, tēlos, krāsās, skaitļos, tāpēc šoreiz ar lielu interesi izpētīju simbolismu.

“Neraudi meitiņ Laima jau zin
Laima likteni raksta pavedienu pin
Kad laiks būs varonim nākt
Varonim nākt savu stāstu sākt”

Lūdzu, izlasiet!