Aleksandrs Laime bija latviešu ceļotājs, avantūrists un pētnieks, kurš apmeties uz dzīvi Venecuālā, cieši sadraudzējies ar vietējiem indiāņiem, rīkojis ekskursijas pa džungļiem un nodarbojies ar zelta un dimantu ieguvi apkārtnes upēs, un Luīze Pastore ir uzrakstījusi skaistu un izdomātu stāstu pēc patiesiem notikumiem. “Šis stāsts ir pārāk neticams, lai būtu izdomāts.” Tā viņa raksta pašā sākumā.

Kāda žurnāliste no Stokholmas atsaucas Aleksandra Laimes aicinājumam: “Visi žurnālisti esmu atklājis kaut ko sensacionālu brauciet šurp pēc lietus Laime,” un kopā ar vēl citu valstu pārstāvjiem steidz meklēt lielās bagātības, ko atklājis Laime. Viņi visi kaldina plānus, kā džungļus iekarot, nodedzināt, iznīcināt, lai uzceltu milzu viesnīcas un raustu naudu tūrismā. Sensācija! Tikmēr Laime jau ir pārslimojis slimību Zelta Drudzis, un, sastopoties ar cilvēkiem. nožēlo aicinājumu. Tāpēc uz ekvinokcijas laiku viņš dodas Velna kalnā viens pats. Aizbēg.

“Lai izdzīvotu dabā, ir daudz jāklausās, jātur acis vaļā un jāsaskaņojas ar apkārtni, citādi džungļu mute var cilvēku sagremot un izspļaut kā rūgtu zāli.”

Laimes bērni Ilze un Aleksandrs jeb Krītiņš un džungļu puisītis Brālītis ir daudz mācījušies Zelta likumus, un noteikti, noteikti kopā ar indiāņiem steidzas tētim pa pēdām viņu glābt. Pavisam nejauši, ošņājot sensācijas, līdzi dodas arī žurnāliste Līse. “Zelta likums numur DIVI: visi, kas dikti pārņemti ar domām par to, lai tikai ieietu ar kaut ko pasaules vēsturē, drīz vien ir pagalam.”

Arī šis stāsts savā ziņā ir pasaka. Šeit būs citplanētieši, milzīgas anakondas, kuru vēderā slēpjas lielie dimantu akmeņi, mazi cilvēciņi zelta putekļu krāterī, nelabais gars Kanaima, kas cilvēkiem parādās maza putniņa izskatā, tomēr šī pasaka man ļoti patika – pirmkārt, nepārtraukti norisinās strauja darbība, otrkārt – visa grāmata ir viena vienīga aforismu krātuvīte.

“Piedzīvojumu meklētāja lielākais ienaidnieks nav plēsīgs zvērs, bet gan piepeši parādījies cilvēks. Zvērs ir paredzams – tas grib tevi apēst. Bet cilvēks nav paredzams.” Zelta likums numur pieci.

Izlasiet šo jauko grāmatu un galvenais izlasiet visus desmit Laimes zelta likumus grāmatas beigās. Arī desmito. “Dažreiz vajag aizmirst visus likumus, aizmirst visu, ko tu zini, un vienkārši PIEDZĪVOT.”

Ļoti patika arī manam divpadsmitgadniekam, kuram šī grāmata šogad jālasa Bērnu žūrijā.