Anna ir vientuļā māte divām pusaugu meitām ar stabilu un nogurdinošu darbu, ko viņa strādā tik daudz, ka knapi satiek savas meitas. Kad priekšnieks viņu atlaiž no darba, parādu piedzinēji jau klauvē pie durvīm un draud ar tiesu un mantas konfiskāciju, Anna izvēlas svarīgāko – viņa sakrāmē dažas lietas vecāku autofurgonā un dodas piedzīvot pasauli kopā ar savām meitām.

“Mājās man pietrūka laika, taču pratu rast risinājumus. Te viss ir pretēji. Pastāvīga aizņemtība liedza man domāt. Katru dienu pienākumi sekoja cits citam. Katru vakaru es iekritu gultā un aizmigu kā apdullināta. Te es domāju. Analizēju. Apsveru. Reizēm es ne par ko nedomāju. Smadzenes atpūtā – tas ir brīnišķīgs mērķis panikas lēkmēm.”

Anna mīl meitenes vairāk par visu pasauli un līdz ar to arī skumst, ka tūlīt, tūlīt viņu pametīs, lai aizjoņotu savā dzīvē. Un tas ir vēl viens labs iemesls šajā ceļojumā doties. Ne tikai apskatīt brīnišķīgos Norvēģijas fjordus un ūdenskritumus, bet, galvenokārt, lai atgrieztos viena pie otras – iepazītu, atjaunotu sirdssaitīti, apbrīnotu savas meitas. Tieši piedzīvojumi kopā paliek par mūsu sirsnīgākajām atmiņām.

” – Apsoli man, ka nākamreiz būsi uzmanīga! – mamma lūdza.
Es neapsolīju, vien pamāju ar galvu. Es gribu mēģināt, lai gan jau zinu, kā nākamreiz viss notiks. Viņš mēģinās, es pretošos, viņš būs vīlies, es baidīšos viņu zaudēt un piekritīšu.”

Romāns ir sadalīts trijos dažādos pasniegšanas veidos – Annas stāstījums, septiņgadnieces Hlojas bloga ieraksti un divpadsmitgadīgās Lilī ieraksti dienasgrāmatā. Stāstījums ir sekojošs, bet šis atšķirīgais vēstījuma veids padara darbu ļoti krāsaini baudāmu. Daudz sirsnības, joku, pusaudzes nošķirtības sajūtas ievijas skaistā viengabalainā stāstā par tuvām tuvām māsu un mammas attiecībām, kā arī par attieksmi pret pasauli kopumā.

“Agrāk, kad cilvēki teica, ka es esmu citāda, man tas īsti nepatika, es jutos kā spēlē “atrodiet lieko”. Bet galu galā es gribu vienmēr būt citāda. Negribu kļūt tāda kā visi citi. Ir muļķīgi būt citam, ja esam mēs paši.”

Mazliet sastapsieties ar banālām pamācībām, šo lasot, tomēr ne tik uzkrītoši, lai tas traucētu, drīzāk radītu skaisti sentimentālas domas un noskaņas. Neko pārāk gudri arī nekļūsiet, šo izlasot, bet man ļoti patika. Burvīga atslodze pēc visām sarežģītajām grāmatām, ko izlasīt dažās dienās, mazliet paraudot, mazliet pasmejoties.