Projekta Veselīga Latvija: Emociju pratība ietvaros izdevniecība Zvaigzne jau 2022.gadā izdevusi mazu grāmatiņu “Kā sarunāties ar bailēm?”, kur idejas autore Una Meistere uzdod dažādus jautājumus par un ap bailēm Ilzei Aizsilniecei, Ievai Bitei, Mārim Žundam un Ansim Jurģim Stabinskim.

Apmēram 50 lapaspusēs tiek apskatītas bailes gan bioķīmiskos procesos, kas tieši notiek ķermenī, gan to, vai bailes vispār ir reālas un, kas mūsos ir tas, kas baidās.

“Briesmoņi mūs biedē tikai tumsā. Ja man zem gultas ir monstrs, viņš mani var biedēt tikai tik ilgi, kamēr es uz viņu neskatos – neskatos, jo bail. Taču brīdī, kad sāku uz viņu skatīties, es mēģinu viņu atrast, mēģinu viņu ieraudzīt, izpētīt, cik īsti liels viņš ir, kur viņš sākas, kur beidzas, kādas viņam ir kājas, kādas rokas, tad 99 procentos gadījumu izrādās, ka tur nav no kā baidīties. Problēma ir tāda, ka mēs baidāmies un neskatāmies uz to, kas tur ir.” Šīs grāmatas autori vienprātīgi piekrīt, ka pamata bailes cilvēkam ir bailes no nāves, kas tāpat ir bailes no nezināmā, no kaut kā, ko neesam piedzīvojuši, un tāpēc vienkāršākais veids, kā ar ikdienas bailēm strādāt, ir iet tajās, paskatīties tām acīs un uzzināt, ka nekā īsti tur bailīga nemaz nav.

Papildus tiek piedāvātas dažādas vizualizācijas un elpošanas prakses, kas var tikt galā ar bailēm, kad tādas uzrodas, kā arī pievienotas dažas prakses bērniem, kuras kopā ar viņiem var praktizēt ikdienā.

Interesanta šķita arī nodaļa “Bailes un izglītības sistēma”, kur visi šīs grāmatas autori piemin, ka izglītības sistēmā ir dažādi trūkumi un šobrīd pasaule balstās uz baiļu glorificēšanu: “Ja es viņus biedēju, viņi dara to, ko es gribu, lai viņi dara.” Bailes šobrīd mūsu sabiedrībā ir līdzeklis, ar kuru politiķi valda pār tautu, skolotāji un vecāki pār bērnu, un tāpēc pagaidām vēl joprojām daudziem skolēniem skola saistās ar lielām bailēm. Jā, noteikumi ir jāpilda, tikai jautājums, kādi ir šie noteikumi un cik jēdzīgi tie ir. Šobrīd noteikumi tiek jaukti ar bailēm, un mēs, pieaugušie, esam tie, kuri iemācām bērniem baidīties,

“Augstākas stratēģijas, viedākas stratēģijas balstās nevis uz bailēm, bet uz pieņemšanu, izpratni, sadarbību un izglītošanu.”

Tiešām ļoti noderīga grāmata, kura, pateicoties tās plānumam, varētu būt interesanta lielam cilvēku skaitam. Projekts Veselīga Latvija daudz runā arī par dusmām, un es ceru, ka tiks izdota vēl kāda grāmata, turpinot emociju pratību tēmu.