“Tik slikta dzimšanas diena Betei vēl nebija gadījusies. Mamma tik burkšķēja. Ka visas ģimenes kā ģimenes, bet viņiem… Ka visi bērni kā bērni, tikai Bete kā no mākoņiem nokritusi. Ka no Betes izgājieniem viņai jau sāpot galva. Ka viņu mājās suņa nav bijis un nebūs.” Bet kas gan tā ir par dzimšanas dienu, ja nevar un nevar tikt pie sava suņa! Tomēr kosmoss nav mazais bērns un atsūta Betei cūku, kura ir aizlaidusies no cirka.

“- Betīna, tev jau ir septiņi gadi. Tev jāiemācās uz visu skatīties atbildīgi!
– Tāpat kā tev, mammu?
– Tāpat kā man, – mamma palocīja galvu.
– Un, ja es visu darīšu tāpat kā tu, es kļūšu tāda pati kā tu?
– Protams, – mamma apstiprināja un vieglāk uzelpoja. Beidzot Bete bija sapratusi!
– Bet kam mums divas dusmīgas mammas?”

Tāpēc Bete nolemj tomēr izaugt par Beti, un turpina pilnasinīgi dzīvot. Un ja ceļojošā cirkū dzīvnieki ir turēti nežēlībā, viņai noteikti kaut kas ir jādara. Un viņa kopā ar savu jauno sunīti – cūku dodas glābt dzīvniekus.

Uz aizmugurējā vāka rakstīts, ka grāmata domāta 6-9 gadus veciem bērniem, tāpēc es aizdomājos, cik atšķirīgi tomēr ir bērni 6 un 9 gados. Kamēr sešgadnieks vēl aizrautīgi iestājas par burvestīgām pasakām ar laimīgām beigām, deviņos gados jau bērns tomēr ir gatavs lasīt nopietnāku saturu, lai arī, protams, ir jauki palasīt arī par tādu vērtību kā līdzcietība un dzīvu būtņu brīvības tiesību izpratni.
Vairāk ieteiktu mazāka vecuma bērniem.