“Reizēm var šķist, ka neviens neklausās, bet atceries – pasaulē vienmēr būs kāds, kurš tevi sadzirdēs. Kāds, kurš domā par tevi, kad tu aizver acis un ej gulēt.”

Alfrēds ir mazs puika, kurš dzīvo kopā ar tēti vai varbūt vienkārši viņa dzīvoklī, jo pārsvarā mājās ir viens pats, kamēr tētis braukā apkārt pa pasauli un, kad pārrodas, guļ dīvānā “citā pasaulē”, un mazo puiku praktiski neievēro. Parasti Alfrēdam tiek atstāts nedaudz naudas, par ko nopirkt pārtiku, bet šoreiz viņš ir ticis aizmirsts. Tā viņu pamana Amanda – ļoti īpaša dāma ar JUTausīm, kuras sāk vibrēt, ja tuvumā tiek izdzirdēta nopūta. Un tā Alfrēds satiekas ar Amandu, un sākas izziņas ceļojums pie dažādiem bērniem, kuri ir aizmirsti, un rūpēm par viņu “ievērošanu”.

“No rīta līdz vakaram lasīju grāmatas. Tikai grāmatas. Vispirms es nodomāju – garlaicīgi, kaut kādas mūžsenas bībeles, bet, kad biju izlasījis vienu, uzreiz ķēros pie nākamās un beigās nemaz negribēju apstāties. Es sapratu, ka ar grāmatu palīdzību var nonākt citā pasaulē. Reizēm pagātnē, reizēm – Zviedrijā vai Ķīnā, vai ar zemūdeni – jūras dzelmē. Sācis lasīt grāmatas, aptvēru, ka varu nokļūt jebkurā pasaulē. Pārcelties no viena laika vai vietas citā, no viena cilvēka prāta citā prātā.”

Divslāņu stāsts, ko lasīt gan viegli no bērnu perspektīvas, gan smagi līdzpārdzīvojot, ja uztvert to no pieaugušā skatu punkta.