Korona vīruss ir izraisījis mājsēdi, un tāpēc divpadsmitgadīgā Austra mamma kopā ar savu māsu, Odrijas mammu, ir nolēmušas noīrēt māju Jūrmalā, un šo laiku padzīvot visiem kopā. Lai arī sākumā Austris ir varen pikts, izrādās, ka šeit ir daudz interesantāka dzīvošana kā Rīgā. Pie vairāku pensionāru mājām bērni ierauga video novērošanas kameras, kā arī savelk kopā neticamu stāstu, ka tiklīdz kāds pensionārs iziet no mājas, mistiskā kārtā viņa dzīvesvietā pazūd nauda vai kādas citas vērtīgas lietas. Policijas iecirknī rodas sajūta, ka visi veca gada gājuma cilvēki ierobežoto saskarsmju iespēju dēļ sāk zaudēt atmiņu, bet Austris un Odrija, kopā ar kaimiņu Džastinu nolemj kļūt par vietējiem detektīviem un visu noskaidrot. Viņi pēta aizdomīgos motorollerus, pretvīrusu superzālītes un to, kāpēc Jāņonkuļa laiva reizi pa reizei pazūd un pēc tam tiek atrasta savā vietā.

Teikšu godīgi, man bija mazliet garlaicīgi. Droši vien – pārāk bērnišķīgi. Toties manējie cītīgākie lasītāji – 11gv puika un 8gv meita – pagaidām šo nosaukuši par interesantāko grāmatu no šī gada Bērnu un jauniešu žūrijas lasāmā saraksta.