Nu, kāpēc lai kāds lasītu šo grāmatu, ja pats nebūtu tuvu izdegšanai vai depresijai pēc bērniņa piedzimšanas. Un to bieži piemin arī pati autore – ka pats svarīgākais ir atzīt, ka jūtaties pārāk nomākta, un šīs grāmatas lasīšana jau ir labs pirmais solis, jo esat to atzinusi. Protams, ir arī otrs variants – mācību nolūkos – kas ir iemesls, kāpēc es tiku pie šīs grāmatas. Tomēr es nudien ieteiktu šo mazo grāmatiņu izlasīt katrai māmiņai ar jaundzimušu bērniņu. Mums šķiet viss taču ir kārtībā. Bērniņš ir vesels, šo to paēdusi esmu, pagulējusi arī. Un tad pēkšņi nezin no kurienes vari attapties dziļi bedrē. Tāpēc šī grāmata – kas ļauj sevi pieskatīt mazliet cītīgāk par tādu “uz ātro” sevis novērtēšanu, ka “citiem noteikti ir daudz grūtāk”.

Grāmata nemitīgi aicina apdomāt, ko jūs varētu darīt JAU TAGAD, lai uzlabotu savu pašsajūtu. Un atgādina, ka tam noteikti nav uzreiz jābūt ceļojumam uz Maldivu salām. Reizēm pietiek tikai uzzvanīt draudzenei vai iziet nelielā pastaigā vienai pašai, lai sajustos labāk. Un vēl varbūt izlasīt šo grāmatu, lai uzzinātu, ka jūs nebūt neesat viena – statistika liecina, ka vienai no desmit sievietēm, kurām ir piedzimis bērniņš, ir izteikta nomāktības/ depresijas sajūta. Jūs nebūt neesat viena.

Autore viennozīmīgi iesaka vērsties pēc palīdzības, ja sākat justies grūtsirdīga. Iesākumā tas varētu būt vīrs, dzīvesdraugs, mamma, draudzene. Par sliktu nenāks arī aprunāties ar kādu terapeitu vai PEP mammu, kas tieši tāpēc ir mācījušās, lai emocionāli būtu līdzās šajā pārmaiņu laikā, kad ģimenē ir ienācis bērniņš (un ne obligāti pirmais). Tāpat tiek ieteikti pavisam vienkārši domformas maiņas vingrinājumi – saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi, praktizēt pateicību, konkretizēt, definēt problēmu un izsvērt vairākus tās iespējamos risinājumus, uzslavēt sevi, izteikties pozitīvi, apzināti domāt par pozitīvajām lietām un zināt, ka ar katru mirkli jums kļūs labāk.

Man, kas patiešām ar grūtībām pieņem palīdzību, kur nu vēl lūdz, īpaši gribas uzsvērt aprakstītu vingrinājumu par palīdzības lūgšanu. “Iedomājieties, kā jūs justos, ja tagad būtu jāpieceļas, jāaiziet pie kaimiņiem un jāaizņemas nedaudz naudas. Kādas būtu jūsu sajūtas? Lai arī pagaidām šī ir tikai iedomāta situācija, varbūt jūtaties neērti, sakautrējusies un pat pazemota. Tagad apmainieties lomām. Iedomājieties, ka jūsu kaimiņš ir atnācis pie jums un lūdz aizdot viņam tādu pašu nelielu summu. Kā jūs justos šādā situācijā? Visticamāk, pamanīsiet, ka šajā gadījumā jūsu emocijas nebija ne uz pusi tik spēcīgas kā iepriekš. Iespējams, jūs jūtaties glaimota, ka jūsu kaimiņš nāca tieši pie jums, zinādams, ka, ja vien tas būs jūsu spēkos, jūs labprāt palīdzēsiet.”

Atceramies, cik svarīgs ir miegs, ēdiens un laiks sev, un dzīvojam veselas un priecīgas!