“Magda ir maza meitene ar divām pelēkām bizēm. Pavasarī viņai palika astoņi gadi. Magdai vēl ir trīs brāļi un māsa” – divi vecāki, divi jaunāki. Magdas tētis vasaras brīvlaikā dodas uz Zviedriju stādīt mežu, un Magda par to ļoti apvainojas. “Magdai patīk bērni, bet bieži Magda grib būt viena un vērot. Vērošanā citi traucē. Magda vēro, kā viss aug. Ieslīd mammas dārzā starp upeņu krūmiem un vēro dilles. Tas, kas aug, vienmēr ir mainīgs.”

Tāds rāms vienas vasaras stāsts par sirdī dziļu meiteni, par viņas pārdzīvojumiem, pieķeršanos un uzņēmību. Par radošumu un patstāvību. Un par to, ka, lai arī mums nereti šķiet, ka esam vientuļi un nesaprasti, patiesībā esam mīlēti un atbalstīti.

Sirsnīga grāmatiņa bez liekiem izskaistinājumiem vai uzburtām īpašām problēmām, ko risināt. Skaisti un viegli ļauj mums pieskarties brīnumainajai bērna pasaulei.