Šī Jumavas izdotā bērnu (tiešām?) grāmata mums nostāvēja plauktā tik ilgi, ka gribēju jau uz Ziemassvētkiem kādam dāvināt tālāk. Tomēr tad es teicu, nu, ok, izlasām un tikai pēc tam dodam prom. Man nereti grāmatas izvēlē svarīgs ir vāka noformējums, un šis kaut kā neuzrunāja – nu, kāpēc bērniem tāda nekrāsaina grāmata, vai ne? Tomēr, sākot pa nodaļai pirms gulētiešanas šo šķetināt, izrādījās, ka grāmatā par melnu jo melnu aitiņu un baltu jo baltu vilku ir vairāk fizikas, frazeoloģismu skaidrojumu, dabas zinību mācību vielu un matemātisku eksperimentu un daudz mazāk tradicionālas pasakas.

Šī ir grāmata, kas der gan piecgadniekam, gan 5.klases skolniekam, jo tajā atrodams gan samudžināts un mazajam atšķetināms saturs un zīmēšanas, līmēšanas uzdevumi, gan arī tik interesanti jautājumi un atbildes lielākajiem kā, piemēram, kāpēc saule ir absolūti melna un kā no dažādām krāsām izveidot balto. Tāpat grāmatā stāsta par “melniem” dzīvniekiem, kas iekļauti sarkanajā grāmatā, un kā izveidot melnu kubu, kurā veroties pa mazu caurumiņu, tas kļūst vēl melnāks par melnu. Ja Jums patīk kopā darboties ar bērniem, jūs novērtēsiet šajā grāmatā piedāvātos eksperimentus, kuri ir samērā viegli paveicami un rada neticamības un brīnuma sajūtu, tos realizējot.

Tā nu tagad sanāk, ka šo grāmatu mēs tomēr prom pagaidām nedosim. Vismaz tik ilgi, līdz visus eksperimentus būsim veikuši.