Īsi pirms brauciena uz Tenerifi es iegāju tēta istabā, ieraudzīju šo grāmatu un nodomāju: “Hm, kāpēc gan man ir sajūta, ka es gribu šo detektīvu izlasīt?” Es sarunāju, ka drīkstu paņemt šo līdzi un pēc izlasīšanas atstāt kādam latvietim Kanāriju salās, lai lieks smagums nav jāved atpakaļ uz Latviju.

Tikai, kad biju jau prom, baudot siltumu, un sāku šo lasīt, es sapatu – ir taču tāds seriāls! Un lai arī neesmu redzējusi (tagad gan ir āķis lūpā), nosaukums ir dzirdēts, un tāpēc grāmatu atpazinu.

Ja pavisam godīgi, pēc gandrīz visu Edgara Vollesa latviski izdoto kriminālo darbu izlasīšanas skolas/ universitātes laikā, trilleri un detektīvi nu galīgi man nav mīlēti. Tāpēc šobrīd esmu pārsteigta ne tikai par to, ka latviešu rakstniece var izdot tik saistošu un intriģējošu debijas darbu, bet arī par to, ka viņa ir atdzīvinājusi manī vēlmi lasīt šāda tipa darbus.

Darbība risinās kādā necilā Latvijas nostūrī Mēronā, kur dažādi Krievijas bagātnieki dažādu iemeslu dēļ smalkā muižā slēpjas no ierastās dzīves. Turpat ierodas arī izmeklētājs no Sanktpēterburgas, lai mēģinātu noskaidrot kaut ko vairāk par savas sievas mistisko pazušanu. Kaut kas “jancīgs” romānā notiek jau no pirmajām rindiņām, tāpēc ir ārkārtīgi interesanti, ka intriga saglabājas praktiski līdz pēdējām lapaspusēm – nu, kā autore varēs izskaidrot visu savu savārīto “putru”?

Es patiešām domāju, ka Lelde Kovaļova ir ļoti talantīga. Esmu lasījusi vairākus debijas romānus, un reti var sastapt tik spēcīgu darbu. Tāpēc es noteikti izlasīšu arī tagad tik populāro viņas “Šoseja”.