Finglieris esot tāds Zanes Nuts mammas izdomāts vārds ar skaidrojumu: “Nu, tas ir tāds figli, migli.” Autore raksta, ka viņas mammas izdomāts jaunvārds. Vai jūs arī pirmo reizi tādu vārdu dzirdat? – Jo es nē. Neteikšu, ka manā ģimenē tas tika bieži lietots, tomēr esmu uzaugusi ar sajūtu, lai arī neprastu latviskos vārdos paskaidrot tā nozīmi, es tomēr saprotu, kas tas ir.

Vispār visa šī grāmata ir Zanes atmiņas par patiesību, par viņas dzīvi. Un, ak, Dievs, es, to lasot, tā raudāju. Es vēl nebiju tikusi līdz īstajai traģiskajai dzīves pieredzei – stāstiem par neauglības klīnikām, neveiksmēm un abortiem pēc veiksmēm. Tie bija tikai paši pirmie dzīves gadi – vēl skolā, vēl attiecībās ar mammu un ar tagadējo vīru – tādi ikdienišķi bērnības un jaunības notikumi, kuros pavisam negaidot – ba-bamm – kā ar āmuru pa pieri viens teikums, un man asaras šķīst. Tāpēc, ka par patiesību ir šī grāmata. Tāpēc, ka nav uzrakstīta kā raudāmgabals vai saldsērīgs mīlas stāsts, bet tik ļoti īsts, tik ļoti reāls, ka tu pats dziedinies, šo lasot.

Šis ir stāsts par bērnību laukos, par tīņu pārliecībām, par jaunas sievietes bailēm, kauna. Šis ir stāsts par dzerstiņiem, narkotikām, kautiņiem un par to, kā pieņemt drosmīgu lēmumu – uzticēties sev par spīti tam, ka tā ir iespēja pazaudēt draugus. Un, protams, šis ir absolūts stāsts par mīlestību. Principā – šī grāmata ir pateicības pilna autores vīram, kurš nenogurstot ir bijis viņai blakus, nenogurstot ir bijis viņas stiprais plecs un beznosacījuma mīlestības avots. Un, ja pat tā nav tāda līdz galam patiesība (jo mēs taču zinām, ka ikdiena un sadzīve nav tikai rožu dārzs), vēl jo vairāk īpaša ir šī savienība, ja Zane Nuts spēj visu savu stāstu caurstrāvot ar tik piepildītu pateicības un mīlestības sajūtu pret Aigaru – viņas vienīgo un īsto.

Brīvs un viegls teksts. Lai arī reizēm ievietotas kādas atkāpes no notikuma, tas izdarīts tik meistarīgi, ka tieši palīdz paspilgtināt situāciju, lai pie tās vairs neatgrieztos. Tomēr kopumā lasījums ir raits un secīgs – no dzimto māju Priekuļos pagalma apraksta līdz šodienai. Līdz šodienai, kas ir tikai pieturas punkts – lai turpinātu augt un attīstīties.

Paldies Jums, Zane, par šo patieso grāmatu!