Emīlija un Rūdis satiekas pilnīgi nejauši (vai varbūt tomēr kāda cita vadīti) Mākoņu ielas bēniņu dzīvoklī, kur viņus jau sagaida savāds robots, kas sevi dēvē par Pasaules Labklājības Uzturēšanas Ierīci, saīsinājumā PaLaUzIs. Sākums ir pavisam vienkāršs – pasta sūtījumos kaut kas ir nogājis greizi, un liela izmēra kurpes ir nogādātas nepareizajai Emīlijai – tā nu puisim un meitenei, kas sevi nodēvē par Čimpiņ-Rimpiņ aģentūru, jāatrod lielās kājas īpašnieks(-ce).

Šādi ik nodaļa ir par kādu jaunu uzdevumu, ko Emī un Rū paveikt kopā, lai beigu beigās visi ir apmierināti, laimīgi un pasaule ir kļuvusi nedaudz kārtīgāka un labāka.

Šī ir tipiska bērnu grāmata – mans desmitgadnieks lasīja, smējās un teica: “Mammu, izlasi šo obligāti!” Kamēr es lasīju ar diezgan lielām mokām. Grāmatā viscaur ir atrodami šifri – vietumis ir iekrāsoti burti, kas jāsaraksta pēc kārtas, uz vākiem ir atrodams Sanšī šifrs, ko izmantojot, var atšifrēt jautājumus nodaļas beigās (tomēr man kā pieaugušajam šķita pārlieku sarežģīts, un es vairāk par trim jautājumiem nesaņēmos iztulkot).

Tomēr tieši šie jautājumi ir tie, kuru dēļ es rakstu šo anotāciju. Jo katra nodaļa ir tomēr par kādu vērtīgu lietu – kā iepriecināt sētnieci, kā atbrīvoties no atkritumiem (un tos neražot), kas ir svarīgi dzimšanas dienās – un tad šie pāris jautājumi (lielākoties rakstīti cilvēku valodā :D) uzvedina kopā ar bērniem tos pārrunāt un iespējams atklāt kādu jaunu pasaulīti.