Padomju kauna zona.

Padomu Savienībā seksa nebija – tas nu visiem ir skaidrs. Padomju Savienībā katrs cilvēks bija darbaļaužu un cītīgi pildīja plānus, darot sabiedrībā nozīmīgu darbu. Padomju Savienībā nebija ubagu, nebija dzērāju, nebija ielasmeitu un nebija bezdarbnieku. Un, tas nu gan man ir pārsteigums, ap lielākajām pilsētām tika izveidota “drošā zona”, kur patiešām tādu nebija. Ja parādījies Rīgas ielās bez dokumentiem, itin viegli tevi varēja ar tiesas lēmumu “par parazītisku dzīvesveidu” izolēt no kārtīgo darbaļaužu sabiedrības – izsūtīt 100 km ārpus galvaspilsētas bez iespējas šķērsot šo robežu.

Šis ir žurnālistes un literātes Gunas Rozes uz patiesiem faktiem balstīts romāns par viņas radu likteņstāstiem Brīdagā – mazā ciematiņā 100 km attālumā no Rīgas. Tā Zelma, 1948.gadā braucot satikties ar māsu, nejauši “ar tiesas lēmumu” nokļūst Brīdagā bez iespējas atgriezties pie sava līgavaiņa un vecākiem – tik vien kā vēstules sūtīt, – un savu turpmāko dzīvi turpina Limbažu pusē, ieaugot par savējo tai pusē.

Romāns ir rakstīts, balstoties uz dokumentāriem pētījumiem, kā arī sarunām ar cilvēkiem, kas vēl piedzīvojuši notikumus Brīdagā, kas zina stāstīt baraku celtniecību, kurā nomitināti no Rīgas izsūtītie padomju iekārtai nelabvēlīgie elementi. Un lai arī savā ziņā šis ir biogrāfisks romāns ar likteņstāstiem, tomēr vēstures elpa ir tik intriģējoša, ka ir vērts rezervēt pāris vakarus ar šo noklusēto vēsturi iepazīties.

Un pēc tam iebakstiet cirkuļa aso galu Rīgas centrā un uzvelciet skaistu riņķa līniju 100 km attālumā pāri Latvijai – jūs nebūsiet īpaši pārsteigti 🙂