“Šī grāmata ir precīzs faktu atstāstījums, un mēs ar māsu nolēmām, ka rakstot mainīsimies: tagad rakstīšu es, kamēr man apniks, un tad atkal Pits. Ja kādam ir iebildumi, lai saka. Bet no tā vienalga nekas nemainīsies, jo, ja kāds lasa šo grāmatu, tā jau ir nodrukāta!”

Bērnu žūrijas grāmata 9+ grupā, par kuru mans dēls teica: “Izlasi šo, tev noteikti patiks! Tik smieklīga!” Un dažās vietās patiešām bija forši smieklīga. It īpaši, ja man būtu desmit gadi 🙂

Māsa un brālis, Lēna un Pits, kopā ar vecākiem dodas garlaicīgās brīvdienās uz Grieķiju. Kamēr mamma lasa un tētis guļ, viņi izlemj doties mazliet tālāk gar piekrasti līdz izdzird žēlīgas skaņas, kur šķietami kāds sauc palīgā. Lai cik nepārvaramas šķiet klintis, viņi nokļūst uz kādas mazas saliņas un satiekas ar burvi Burvanu, kurš tur ir noslēpies sava neglītā deguna dēļ. Bet Pita un Lēnas onkulis Oto ir plastikas ķirurgs, un viņi nolemj burvim palīdzēt.

No vienas puses, ir pavisam muļķīgi četrdesmit gados lasīt neticamus stāstus par laika apstādināšanu, lidojošiem paklājiem un tomātu pārvēršanu vistiņās, no otras puses, man patika ideja, ka burvim, piemēram, dārzā aug tādi augļi, kurus tu ēd un tie garšo pēc tā, ko tev tai brīdī ļoti gribas. Un vēl man patika smalkais salīdzinājums, ka pasaule šobrīd ir kārtīga burvju vieta – nemaz nav nepieciešams atcerēties īstos vārdus, lai paceltos gaisā, un nav jāzina pārvēršanās rindas, lai “izlabotu” degunu. Šādas burvestību grāmatas palīdz mums atgādināt, cik forši ir ticēt brīnumiem. Un tos radīt.