Jūs jau zināt, es īpaši bieži nedalos ar bērnu grāmatām, lai arī tās lasu katru dienu, tomēr šo starp daudzajām gribu izcelt īpaši. Šis ir stāsts par kādu tipisku kaķi, un, ja jūs esat kaķu saimnieks, jums šī ir jāizlasa noteikti, jo britu īsspalvainā kaķa piedzīvojumi tik ļoti izceļ tā raksturu.

Es tiku pie šīs grāmatas lasīšanas, jo trīs mani bērni šogad piedalās Bērnu un Jauniešu žūrijā, kur “Pagalma enciklopēdija” ir iekļuvusi jaunākajā, 5+ lasāmo darbu sarakstā. Varbūt lasāmo burtu manam četrgadniekam šeit ir par daudz, jo kaķa piedzīvojumi ir aprakstīti 60 lapaspusēs. Tomēr tik tiešām izcili ir radīta kaķa iepazīšanās ar dažādiem kukaiņiem, putniem un zvēriem viņa jaunajās mājās laukos. “Man bija laimīga dzīve sešpadsmitā stāva 1622. dzīvoklī. Bet mani saimnieki to sabojāja.” “Es ņaudēju, ka nepārvākšos. Viņi neklausījās.”

Katrā nodaļā kaķis sastopas ar kādu no sešpadsmit dzīvniekiem, iekuļas kādā likstā, kaut ko pārprot vai pamāca, un tādā humora pilnā stāstiņā atklāj daudz interesanta par čūskām, ežiem, skudrām, vāverēm, dēlēm, sikspārņiem un daudziem citiem. Šajā grāmatā var uzzināt, ka ežiem nevajag dot pienu, kurmji slikti redz, gulbji savu ģimeni veido uz mūžu un dēles ir superdakteri, kas piesūcas, lai mazinātu iekaisumus.

“”Mēs esam vecākās skudras, tāpēc dodamies pēc ēdamā. Mazāk pieredzējušās ceļ pūzni, gādā par tīrību, aprūpē godājamo karalieni. Bet ko tu slaisties te apkārt? Kāds ir tavs amats?”
“Ē… es esmu.. Nu, kā lai izskaidro… Tāda kā izklaides skudra.” Kaķis nogrozīja savas dzeltenās acis un pieglauda ar ķepu ūsas.”

Ļoti patīk jaunā tendence, ka grāmata ir ne tikai parasts stāstiņš, pasaka, kas apraksta, ka zaķis ir bailīgs un skudra ir čakla, bet, ka tai klāt ir pievienotā vērtība – foršā valodā aprakstīts kāds nieciņš par mums visapkārt esošo brīnišķīgo dabas dzīvi. Noteikti iesaku izlasīt visiem, kam mājās ir bērni. Piedevām nav pat jāpērk, jo bibliotēkās žūrijas grāmata būs atrodama.