Iepriekšējā gada nogalē Latvijas Mediji mūs palutināja ar vairākām grāmatām, no kurām kā pirmo izvēlējāmies dubulto Dubultu pasaku bērniem un vecākiem “Kaķis mākoņos”. Galvenokārt tāpēc, ka grāmatas galvenā varone ir Elza – un tāda atrodama arī mūsu mājās. Deviņgadīgā meitene dzīvo Dubultos pie kašķīgās Lū tantes, kurai Elzas vēlēšanās pat pastaigāties līdz jūrai ir par grūtu, tāpēc Elza garlaikojas pagalmā. Tomēr kādu dienu pie viņas ierodas kaķis, kurš runā cilvēku valodā un prot lidot. Kaķis pierunā meiteni doties ar viņu kopā neticamā piedzīvojumā.

Paralēli šim stāstam katras nodaļas beigās ievietots arī avīzes fragments “Kaķa laiks”, kurā autore dalās ar patiesiem notikumiem viņas kaķa dzīvē, – iespējams tāpēc, lai vecāki, lasot šo pārlieku fantastikas piepildīto grāmatu, justos droši, pieķeroties pie realitātes. Tomēr kopumā stāsts man šķita samākslots un pārāk sarežģīts, lai viegli ritinātos cauri grāmatai. Manfelde ir skaisti iepinusi “mācību” iejusties citu cilvēku lomā un no tā gūt empātiju, kā arī izmantojusi dažus jokus, tai skaitā, par kaķu kakām un nepareizu burtošanu, kas, protams, strādā – bērni, klausoties vakara pasaku, šajās vietās smejas. Bet nobeigums mani pieviļ – jebkurai fantastikai ir ļoti viegli beigās pierakstīt: “tas bija tikai sapnis”, tāpēc man paliek tāda nepabeigta darba sajūta. Un arī mana septiņgadīgā Elza teica tā – tad tas viss nemaz nenotika pa īstam?! Es ticu, ka Andra Manfelde var labāk.

“Rakstiet, rakstiet! Kamēr vēl sals nav aizvilcis ledu ciet! Jo viss mainās ātri! Nepaspēsiet ne paskatīties, jau vakars! Jau rīts! Jau nedēļa, mēnesis, gads… Jau jaunība, pusmūžs, vecums… Un bērnība! Kundzīte, ticiet man, daudz pieredzējušam vīram, viss notiek ļoti, ļoti ātri… It sevišķi tiem, kas ir aizņemti.”