“Sekss vienmēr sākas acīs.”

Šī ir Karīna Račko. Jau viņas skandalozais vārds vien ir visiem pazīstams – gan plaši nozākāts internetā, gan milzīgos metienos izpirkts grāmatnīcās. Vai viņa ir izcila rakstniece? – Nē, manuprāt, nē. Tomēr viņa ir ļoti drosmīga, atverot seksu popularizējošās literatūras lapaspuses Latvijā. Un man patīk. Par spīti tam, ka sižets nekādus pārsteigumus nedos un arī seksa ainu apraksti tomēr ir diezgan līdzīgi. Es esmu neplānoti nokļuvusi vietā, kur nav pieejas bibliotēkai, un tāpēc 3td.lv izvēlējos Karīnas Račko trešo grāmatu.

Adriāna, lai nopelnītu sev iztiku, kādā prestižā klubā dejo pole dance, līdz kāds bagāts vīrietis Ēriks Millers ar rožu pušķiem un pienācīgu uzmanību “izpērk” meiteni no nabadzības. Viņas māte ir sajūsmā, kad Ēriks šķiras no sievas un galantajā mājā ielaiž Adriānu, šķietami, nodrošinot pārtikušu dzīvi gan sev, gan mātei. Tomēr drīz vien meitene atduras pret mīlestības neesamību. “Izvērtējot materiālos labumus, ir kāda nianse, kuru nav iespējams saprast, līdz tā ir piedzīvota pašam uz savas ādas, – naudas dāvātajām baudām vienmēr ir robežas. Robežu sasniedzot, aiz tās atklājas bezdibenis.”

Ērikam ir dēls Rainers. Dēls, kuru tēvs, neatzīstot emocijas, ir izaudzinājis par dumpinieku. Dēls, kurš ārkārtīgi mīl savu māti, tāpēc no visas sirds ienīst Adriānu. Rainers ir spožs aktieris, karstasinīgs mīļākais, kārtīgs ballīšu karalis, kuru dievina sievietes, un nevienam nav šaubu, ka plāns pavedināt tēva mīļāko, kompromitēt un tad izlikt no mājas ir ārkārtīgi viegli īstenojams. Tomēr. Pat neizlasījuši jūs saprotat, kas notiek, vai ne?

“Tieksme spēlēties ar uguni – laikam jau tā ir viena no nepārvaramākajām cilvēka dabas vilkmēm. Tomēr mēs tik un tā izliekamies, ka nesaprotam: ja dzirkstelei ļauj vaļu, tā vienmēr pāraug ugunsgrēkā. Vienmēr.”

Un starp Adriānu un Raineru aizsākas ugunsgrēks. Tik tālu ir patiešām interesanti šo darbu lasīt. Karsts sekss. Vainas sajūta. Maldi starp atriebību un pieķeršanos. Pārmetumi. Sarunas. Mīlestības apzināšanās.

Grāmatai ir trīs daļas, un, manuprāt, bez trešās mēs mierīgi varētu iztikt. Tā izklausās kā tāda taisnošanās un mēģinājums visu vērst par labu. Attaisnot. Pierādīt. Un beigās vēl pielikt pasakām cienīgu punktu par zelta gredzenu pirkstā un mazu mīlestībā dzimušu meitenīti. Apcerīgie teksti un pamācību bārstīšana trešajā nodaļā mani vairāk kaitināja, nekā izklaidēja, tāpēc, ja izvēlaties šo darbu lasūt, es teikšu jums priekšā – izlasiet pirmās divas daļas un netērējiet laiku trešajai daļai – noticiet, ka “viņi dzīvoja ilgi un laimīgi” arī turpmāk.

Esmu lasījusi arī pirmos divus K.Račko darbus. Sekojot saitei varat izlasīt manas atsauksmes par tiem:
Saplēstās mežģīnes.
Debesis pelnos.