“es nemāku pareizi sakārtot komatus
brālis mans nemāk saķemmēt matus
bet tētis nemāk mums sarunāt dzīvokli
kā vecmamma saka, pa blatu”

Maza forša dzejoļu grāmatiņa ar izteikmīgām Kristīnes Martinovas ilustrācijām par ikdienu. Par pamperiem, stukačiem, mammā un bērniem, un komatiem. Dzejoļu krājums, kurā jūs neatradīsiet smeldzīgās mīlas slāpes un sāpes, toties izcili izvilks no smadzeņu krokām to sajūtu, kā tas ir, kad tev jāēd piena zupa, kurai tikko ir noņemta plēve. Jā, šis dzejolis “Sarunas pie galda” – starp favorītiem!

“…tu vari to nobīdīt malā vai izmest
noslēpt zem galda vai izlietnē
viss ir vienalga, tā turpina eksistēt
galvā…”

Ļoti patika. Žēl, ka tik maz. Paldies, Šlāpin!