IMG_2020-01-14

Kad es biju maza, es šīs pārlasīju atkal un atkal. Kaut kas pasakaini mūsdienīgs tajās bija. Tādā skaidri strukturētā rāmī – krāsa – ievērpti vārdi. Tāpēc, kad ieraudzīju bibliotēkā šo grāmatu, skaidra bija vēlēšanās ar šīm iepazīstināt arī savus bērnus. Un, neliegšos, tas jau tikai attaisnojums – man pašai šo izlasīt gribējās vēl ļotāk.

Imants Ziedonis savas krāsainās pasakas ir izdevis 1973.gadā, un kopš tiem laikiem tās ir piedzīvojušas vairākus pārizdevumus. Un šī, 2016.gadā izdotā, manuprāt, ir īpaši skaista: Ievas Maurītes zīmējumi ir ļoti dzīvi un vienlaikus intriģējoši.

Diez vai man jācitē kaut kas no šīs grāmatas, diez vai kāds nav šo lasījis. Tomēr pārsteigums savā ziņā bija arī man atklāt, cik daudzslāņainas savītas domas katrā no pasakām. Cik bērnam kaut kas šķiet burvestības pilns vai smieklīgs, tik pieaugušajam tiek nodots atšķirīgs vēstījums. Tāpēc, lai šis ieraksts kalpo jums par atgādinājumu, ka mums savs Ziedonis ir jāpārlasa atkal un atkal. Ja arī jums šķiet šī tāda bērnu grāmatiņa, jau sen lasīta, uzdāviniet šo labi nostrādāto izdevumu savam bērnam. Un pa kluso izlasiet paši vēlreiz.