IMG_2019-11-15

Sešpadsmitgadīgā Aza ļoti cenšas. Būt laba meita, laba draudzene, arī laba skolniece. Tomēr viņas dzīve ir viens vienīgs domu virpulis, kas viņu mēdz pārsteigt ik uz soļa un ievilkt dziļumā, kur viņa mūždien sāk domāt par baktērijām. Tās dzīvo katra cilvēka ķermenī, arī viņas, un to ir tik daudz, ka visticamāk pārvalda ne tikai viņas mikrofloru, bet arī domas. Tā Aza ikreiz aizdomājas, cik nepasargāta ir. It kā dzīvotu bez izvēles, jo īsto dzīvi dzīvo viņas baktērijas. Un kā jau mēs zinām ik uz soļa kāda baktērija var būt arī jums nāvējoša. It sevišķi, ja jūs ticat šādai iespējamībai.

“…jo domas gluži kā nezāles šķietami ierodas manā biosfērā no tālām zemēm un tur nekontrolējami izplatās. Skaitās, ka šādas domas mēdz būt ikvienam, – cilvēks paskatās lejup no tilta un gluži kā no zila gaisa iedomājas, ka varētu no tā nolēkt. Vairums cilvēku pēc tam nospriež Kas par dīvainām iedomām un turpina dzīvot tālāk. Tomēr dažus šīs uzbāzīgās domas spēj pārņemt savā varā, izspiežot visas citas domas, līdz paliek tikai šī viena, un tad cilvēks vai nu to domā, vai arī cenšas no tās novērst uzmanību.”

Man kaut kā ļoti iepatikās šis jauniešiem domātais stāsts. Būtībā par parastiem skolniekiem parastās dzīves situācijās. Kādam nomirst tēvs, kadam ir kāda slimība. Visi mācās. Iemīlās. Iet uz bibliotēku un randiņiem. Runā un skūpstās. Un aug. Bet dziļi sirdī tik ļoti atšķirīgi mēs katrs esam, tik ļoti pārdzīvojam, ļaujam sev iekrist tādos domu virpuļos, katrs citādos. Tikai atzīt, ka tas ir tikai virpulis. Un tikai izstāstīt. Lai uzzinātu, ka mēs visi esam mazliet dīvaini.

Un tad vēl tas meklēšanā izsludinātā miljardiera dēls Deiviss – ir tik līdzīgs Azai, ka mani pārņem vilšanās. Nobeigumā.